Slēptā priekšrocība: kā dzimšanas mēnesis ietekmē panākumus

Aktīvi sekojot pagājušā gada hokeja čempionātam, man radās jautājums, kāpēc viena komanda ir redzami spēcīgāka par citu? Vai iemesls ir sporta komandas finansējums, ekipējums vai treneru izvēle? Neilgi pēc tam, lasot Malkoma Gladvela (Malcom Gladwell) grāmatu “Izņēmumi: Veiksmes stāstu anatomija” (Outliers: The Story of Success), es uzdūros pie viena no potenciālajiem iemesliem - sportista dzimšanas dienas datums. Angliski šo fenomenu sauc par Relative Age Effect, kas latviski būtu – relatīvais vecuma efekts. Tas paredz to, ka cilvēki, kas ir dzimuši gada sākumā gūst lielākas kognitīvās un/vai fiziskās īpašības priekšrocības salīdzinājumā ar tiem, kas ir dzimuši tuvāk gada beigām. Izprašana par šo var sniegt plašākas iespējas visiem sportā iesaistītajiem, kā bērniem, tā vecākiem un treneriem. Šī efekta izpratne var veicināta taisnīgāku konkurenci sporta vidē un līdzsvarotāka talantu attīstību, kas ilgtermiņā labvēlīgi ietekmē sporta un sabiedrības attīstību kopumā.

12 mēneši šķietami nav ilgs laika periods, taču, kad runa ir par bērniem, tas var likties citādāk. It sevišķi, kad bērnus sāk iedalīt pēc vecuma grupās un viņiem ir nepieciešams parādīt savas fiziskās un kognitīvas spējas. Kā, piemēram, astoņus gadus vecajam Robertam, kurš ir dzimis 3. janvārī būs attīstītākas abas iepriekšminētās dotības salīdzinājumā ar 12. decembrī dzimušo Jāni. Lielākoties trenerim vai skolotājam datums, kurā bērns ir dzimis, ne vienmēr šķiet nozīmīgs. Taču vadoties pēc pētījumiem, šie mēneši gada griezumā bērnam var sniegt priekšrocības vai gremdēt nākotnes iespējas. Pirmos žurnālu vākus šī tēma sāka rotāt 20. gadsimta 80. gados. “Kanādas Asociācijas Veselības, Fiziskās Audzināšanas un Rekreācijas žurnāls” (Canadian Association for Health, Physical Education, and Recreation (CAHPER)) 1985. gadā raksta ietvaros minēja dažādus pētījumus, kas aprakstīja šo saucamo “relatīvo vecuma efektu”[1]. Kā piemēram, pētnieki atklāja likumsakarību starp vecumu un akadēmiskajam dotībām. Tika salīdzināti pirmklasnieki un atklājās, ka tie, kuri bija relatīvi jaunāki, skolas gaitās tika uzskatīti par mazāk gudriem un ilgtermiņā šie bērni nesasniedza izglītībā tik lielus sasniegumus, kā to izdarīja par dažiem mēnešiem vecāki vienaudži.[2]

Nereti uz sacensībām jaunākiem sportistiem šķiet, ka viņiem ir iespēja tikt izvēlētiem tikai tad, ja viņi ir pietiekami nobrieduši.[3] Sportists, izdzirdot šo vārdu savienojumu, varētu mest plinti krūmos, jo nobriešanas laiks gandrīz necik nav atkarīgs no cilvēka gribas vai rīcībām, tikai no dzīves apstākļiem. Šī izvēle dažreiz tiek dēvēta arī par “kļūdaino izvēli”, jo attiecīgi sportisti, kas dzimst tuvāk gada beigām reti kad tiek līdz sacensību startam. Zinot šos faktus, kā vecākiem tas var radīt papildus spiedienu vai nu manipulēt ar augļa ieņemšanas laiku un viedu, vai nepieļaut domu par sportista karjeru attiecīgā laikā dzimušiem bērniem. Šo domu var izklaidēt arī tālāk; cilvēkiem, kas ir dzimuši decembrī ir redzami mazāk iespēju dzīvē sasniegt jebko, ja primāri tiks, gan akadēmiskajā, gan sportiskajā vidē izvēlēti vienaudži, kas dzimuši gada sākumā. Līdz ar to rodas jautājums: vai es varu ietekmēt savu karjeru? Ja jā, tad kādā veidā? Atsaucoties uz citiem pētījumiem, bieži “jaunie talanti” ir tikuši pārskatīti vai nepamanīti vispār, jo iedalījumu laikā viņiem nav bijušas tik attīstītas kognitīvas vai fiziskās spējas.[4] Šis var pāragri izbeigt karjeru vai aizmiglot acis. Lai izvairītos no šādu kļūdu realizēšanas Kanāda saviem jaunajiem hokejistiem ir izveidojusi speciālu programmu, kas veicina spēlētāju izaugsmi ilgtermiņā. Šīs programmas mērķis ir mazināt relatīvā vecuma efekta nozīmi un sniegt vienādas iespējas ikvienam sportistam.[5] Šī programma veicina sportista centrētu filozofiju un ļauj katram attīstīt savas fiziskās spējas neatkarīgi no dzimšanas dienas datuma.

Malkoms Gladvels savā grāmatā aprakstīja Mateja efektu. Tas paredz to, ka cilvēki, kuri ir talantīgi un veiksmīgi lielākoties saņems plašākas un labākas iespējas, kas ļaus viņiem kļūt vēl talantīgākiem un veiksmīgākiem.[6] Socioloģijā šo mēdz dēvēt arī par priekšrocības uzkrājumu. Kā piemēram, jaunais un talantīgais hokejists, kurš ir tikai mazliet labāks par saviem pārējiem komandas biedriem tiks izraudzīts laukumā, lai demonstrētu vingrinājumus, tam sekos papildus treniņnometnes, līdz brīdim, kad profesionālā hokeja komanda būs pamanījusi tieši viņu un aicinās sadarboties. Līdz ar to salīdzinoši mazā atstarpe starp labo un izcilo hokejistu ar laiku kļūst aizvien lielāka. Nonākot līdz Latvijas hokeja izlasei 70% spēlētāju ir dzimuši gada pirmajā pusē. Sākot ar Rodrigo Ābolu, 5. janvārī.[7] Taču Latvijas komanda, kā jau zinām, pagājuša gada čempionātā ieguva godpilno trešo vietu, lai gan, ņemot vērā iepriekš minēto, mums vajadzēja gūt pirmo. Jo, salīdzinājumā ar Kanādas un Vācijas hokeja izlasi, mums bija visvairāk hokejistu, kas svin savas dzimšanas dienas gada sākumā.[8] Līdz ar to, jautājums paliek atvērts – kas nosaka uzvarētāju?

Secinot, relatīvā vecuma efekts var sniegties plaši, izmainot sportistu karjeras, domāšanas veidu un iespējas cilvēkiem attīstīties. Veids kā uzlabot šo situāciju, kā jau jebkurā neskaidrības gadījumā, ir skaidra komunikācija - informēt gan vecākus, gan trenerus un skolotājus par potenciālajiem izaicinājumiem, ar ko var sastapties audzinot bērnus. Zināšanas par šo tematu un sekām var ļaut cilvēkiem izdzīvot pilnvērtīgākas dzīves un netikt limitētiem ar faktoriem, kas nav no viņiem atkarīgi.

BIBLIOGRĀFIJA

1. Abols, R. (Rodrigo Abols. Elite Prospects. https://www.eliteprospects.com/player/154962/rodrigo-abols

2. Barnsley, R., Thompson, A. H., & Legault, P. E. (1985, January). Hockey success and birthdate: The relative age effect. CAHPER Journal, 51(4), 23–28. Retrieved November 29, 2024, (PDF) Hockey success and birthdate: The relative age effect

3. Hockey Canada. (2013) Long-term player development plan. Long-term Player Development (LTPD) | Long-term Athlete Development Model

4. Hockey Canada. (2022). Rosters | 2023 IIHF World Championship. www.hockeycanada.ca/en-ca/team-canada/men/national/2022-23/world-championship/stats/team-rosters

5. Gladwell, M. (2008). Outliers. The Story of Success. Penguin Books.

6. Green, T. (2024, February). Relative age effect. Science for Sport. Relative Age Effect

7. Steidl-Müller, L., Hildebrandt, C., Raschner, C., & Müller, E. (2019, March). Challenges of talent development in alpine ski racing: A narrative review. Journal of Sports Sciences. https://doi.org/10.1080/02640414.2018.1513355